30. novembrī Eiropas Komisija nāca klajā ar “Politikas ietvaru attiecībā uz bioloģiski ražotām, bioloģiski noārdāmajām un kompostējamām plastmasām”, kas sīkāk precizē bioloģiski ražotu, bioloģiski noārdāmu un kompostējamu plastmasu un nosaka nepieciešamību nodrošināt to ražošanu un patēriņu Apstākļi, kuriem ir pozitīva ietekme. ietekme uz vidi.
Uz bio bāzes
Termins “biobāzēts” ir jāizmanto tikai tad, kad norāda precīzu un izmērāmu bioplastmasas satura daļu produktā, lai patērētāji zinātu, cik daudz biomasas faktiski tiek izmantots produktā.Turklāt izmantotajai biomasai jābūt iegūtai no ilgtspējīgiem avotiem un tai jābūt videi kaitīgai.Šīs plastmasas jāiegādājas tā, lai tās atbilstu ilgtspējības kritērijiem.Ražotājiem kā izejvielām būtu jāpiešķir prioritāte organiskajiem atkritumiem un blakusproduktiem, tādējādi samazinot primārās biomasas izmantošanu.Izmantojot primāro biomasu, ir jānodrošina, lai tā būtu vides ziņā ilgtspējīga un neapdraud bioloģisko daudzveidību vai ekosistēmu veselību.
Bioloģiski noārdāms
Attiecībā uz “bioloģisko noārdīšanos” ir jābūt skaidram, ka šādus produktus nedrīkst izkaisīt, un jānorāda, cik ilgā laikā produkts bioloģiski noārdās, kādos apstākļos un kādā vidē (piemēram, augsnē, ūdenī utt.) bioloģiski noārdās.Produkti, kas, iespējams, tiks piegružoti, tostarp tie, uz kuriem attiecas Vienreiz lietojamās plastmasas direktīva, nevar apgalvot vai tikt marķēti kā bioloģiski noārdāmi.
Lauksaimniecībā izmantotās mulčas ir labi piemēri piemērotiem pielietojumiem bioloģiski noārdāmām plastmasām atklātā vidē, ja tās ir sertificētas atbilstoši attiecīgajiem standartiem.Šajā nolūkā Komisija pieprasīs pašreizējo Eiropas standartu pārskatīšanu, lai īpaši ņemtu vērā plastmasas atlieku bioloģiskās noārdīšanās risku augsnē, kas nonāk ūdens sistēmās.Citiem lietojumiem, kur bioloģiski noārdāma plastmasa tiek uzskatīta par piemērotu, piemēram, vilkšanas troses, ko izmanto zvejniecības nozarē, koku aizsardzībā izmantotie produkti, augu klipši vai zāliena trimeru auklas, būtu jāizstrādā jauni testa metožu standarti.
Oksoloģiski noārdāmas plastmasas ir aizliegtas, jo tās nesniedz pierādītus ieguvumus videi, nav pilnībā bioloģiski noārdāmas un negatīvi ietekmē parasto plastmasu pārstrādi.
Kompostējams
“Kompostējamā plastmasa” ir bioloģiski noārdāmās plastmasas nozare.Tikai rūpnieciski kompostējama plastmasa, kas atbilst attiecīgajiem standartiem, ir jāmarķē kā “kompostējama” (Eiropā ir tikai rūpnieciskās kompostēšanas standarti, mājas kompostēšanas standartu nav).Rūpnieciskajam kompostējamam iepakojumam ir jānorāda, kā prece tika izmesta.Kompostējot mājās, ir grūti panākt kompostējamās plastmasas pilnīgu bioloģisko noārdīšanos.
Iespējamie ieguvumi no rūpnieciski kompostējamas plastmasas izmantošanas ir augstāki bioloģisko atkritumu uztveršanas rādītāji un mazāks komposta piesārņojums ar bioloģiski nenoārdāmu plastmasu.Augstas kvalitātes komposts ir labvēlīgāks lietošanai kā organiskais mēslojums lauksaimniecībā, un tas nekļūst par augsnes un gruntsūdeņu plastmasas piesārņojuma avotu.
Rūpnieciskie kompostējamie plastmasas maisiņi bioloģisko atkritumu dalītai savākšanai ir izdevīgs pielietojums.Maisiņi varētu samazināt kompostēšanas radīto plastmasas piesārņojumu, jo tradicionālie plastmasas maisiņi, tostarp atkritumi, kas paliek arī pēc to aizvākšanas, ir piesārņojuma problēma bioloģisko atkritumu apglabāšanas sistēmā, kas pašlaik tiek izmantota visā ES.Kopš 202. gada 31. decembra bioatkritumi ir atsevišķi jāsavāc vai jāpārstrādā to rašanās vietā, un tādas valstis kā Itālija un Spānija ir ieviesušas procedūras bioloģisko atkritumu dalītai savākšanai: kompostējamie plastmasas maisiņi ir samazinājuši bioatkritumu piesārņojumu un palielinājuši nozvejas bioloģisko atkritumu daudzumu.Tomēr ne visas dalībvalstis vai reģioni atbalsta šādu maisu izmantošanu, jo ir nepieciešamas īpašas kompostēšanas metodes un var rasties atkritumu plūsmu savstarpējs piesārņojums.
ES finansētie projekti jau atbalsta pētniecību un inovācijas saistībā ar bioloģiski ražotu, bioloģiski noārdāmu un kompostējamu plastmasu.Mērķi ir vērsti uz iepirkuma un ražošanas procesa vides ilgtspējības nodrošināšanu, kā arī gala produkta izmantošanu un iznīcināšanu.
Komiteja veicinās pētniecību un inovācijas, kuru mērķis ir izstrādāt apļveida bioplastmasu, kas ir droša, ilgtspējīga, atkārtoti lietojama, pārstrādājama un bioloģiski noārdāma.Tas ietver tādu lietojumu ieguvumu novērtēšanu, kuros bioloģiski ražoti materiāli un produkti ir gan noārdāmi, gan pārstrādājami.Ir vajadzīgs vairāk darba, lai novērtētu bioloģiskās plastmasas tīro siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu salīdzinājumā ar fosilo plastmasu, ņemot vērā kalpošanas laiku un daudzkārtējas pārstrādes iespējas.
Bioloģiskās noārdīšanās process ir jāturpina izpētīt.Tas ietver nodrošināšanu, ka lauksaimniecībā un citos lietojumos izmantotā bioplastmasa bioloģiski noārdās droši, ņemot vērā iespējamo pārnesi uz citu vidi, bioloģiskās noārdīšanās termiņus un ilgtermiņa ietekmi.Tas ietver arī bioloģiski noārdāmos un plastmasas izstrādājumos izmantoto piedevu negatīvās ietekmes, tostarp ilgtermiņa ietekmes, samazināšanu.Starp potenciālajiem kompostējamās plastmasas lietojumiem, kas nav iepakoti, īpašu uzmanību ir pelnījuši absorbējoši higiēnas izstrādājumi.Ir nepieciešami arī pētījumi par patērētāju uzvedību un bioloģisko noārdīšanos kā faktoru, kas var ietekmēt piegružošanas uzvedību.
Šīs politikas ietvara mērķis ir identificēt un izprast šīs plastmasas un vadīt turpmākās politikas attīstību ES līmenī, piemēram, ekodizaina prasības ilgtspējīgiem produktiem, ES ilgtspējīgu ieguldījumu taksonomiju, finansēšanas shēmas un saistītās diskusijas starptautiskos forumos.
Izlikšanas laiks: Dec-01-2022